elve
INFO : +371 67144573 | +371 22313305

Droša vide uz ielas.

Bernudrosiba.lv / Padomi vecākiem / Droša vide uz ielas
MAMMAMUN TETIEM LOGOautors: mammamuntetiem.lv
Konsultējis Drošas braukšanas skolas apmācību direktors Andris Pļavenieks.

bērnu ratiņi

Ļoti bieži zīdaiņi gūst traumas, tieši apgāžoties ratiem, tāpēc, gādājot bērnu guļamos ratus, pārbaudi, cik tie ir stabili!

Stāvot ielas malā, pie trepēm, arī sabiedriskajā transportā, ir jāfiksē ratu riteņi, uzliekot bremzes. Pie mazākajām transporta kustībām tie var apgāzties. Arī bērnam kustoties, rati var sasvārstīties un noripot, piemēram, pa trepēm kāpņutelpā.

Jau no ļoti agrīna vecuma stāsti un māci bērnam par drošību uz ielas. Rādi ar savu piemēru, ka ielas braucamo daļu šķērsot aizliegts, ja luksoforā deg sarkanā gaisma! Māci, ka, ejot pāri gājēju pārejai, vispirms jāpārliecinās, vai netuvojas kāds transporta līdzeklis, jo nevar būt drošs, ka vadītājs pagūs noreaģēt un apstāties. „Savulaik piedzīvoju situāciju – slidens, braucu ar atļauto ātrumu un kādus 200 metrus priekšā uz gājēju pārejas pamanīju mazo skolnieciņu rindu. Sāku bremzēt, bet mašīna – kā pa ledu. Vēl tagad atmiņā aina, kā es bērnu rindai izslīdēju cauri… Apstāties neizdevās…” stāsta bērnu ķirurgs Aigars Pētersons.

Drošāk būs, ja bērnam mācīsi iet pa trotuāru, turoties pēc iespējas tālāk no braucamās daļas. Izņēmums ir atkušņa periods, kad no netīrītiem ēku jumtiem lejā gāžas sniegs un lāstekas. Māci bērnam pamanīt pazīmes, kas norāda uz vietas bīstamību, – ja jumta malā rēgojas sniega kaudzes un trotuārs norobežots ar lentēm u.c. priekšmetiem, brīdinot par draudīgo situāciju. Ja bīstamo vietu apiet nevar, jāmeklē cits ceļš, nevis ātri jāskrien cauri!

Ja ietves ir slidenas, drošāk pārvietoties ir, nedaudz slidinoties!

Ar atstarotājiem aprīko ratiņus, bērna un savu apģērbu, velosipēdu un pat ragavas! Šķērsojot ielas braucamo daļu, autovadītājs pieaugušo pamana, bet ragavas, kas ir krietni zemākas pat par ejošu bērnu, ir grūti ieraudzīt!

Ja bērns pārvietojas ar velosipēdu, skrituļslidām vai skrejriteni, obligāti viņam galvā jābūt ķiverei!

drošības josta

Ar savu piemēru rādi un māci bērnam par drošu uzvedību automašīnā. Vienmēr jāpiesprādzējas un jāsēž savā vietā – autokrēsliņā -, un tas jādara, neraugoties uz bērna protestiem, jo drošība mašīnā var glābt bērna dzīvību! Nedrīkst traucēt autovadītāju, piemēram, mētājot salonā rotaļlietas.

Piesprādzē savu bērnu arī īsos pārbraucienos! Ja vadi auto piesardzīgi, nav garantēts, ka arī garāmbraucējs ir uzmanīgs… Autokrēsliņš nepieciešams arī tad, ja jūsu ģimenei nav savas automašīnas, taču tiekat vesti kā pasažieri.

Braucot automašīnā, neturi savu bērnu klēpī! Vēl bīstamāk ir, ja, turot mazo klēpī, jūs abi piesprādzējaties ar vienu drošības jostu! Josta nav paredzēta diviem cilvēkiem – attiecīgi trieciena brīdī bērns tiks saspiests.

Braucošā automašīnā nerīkojiet rotaļas, iesēdinot autovadītājam klēpī bērnu un ļaujot viņam it kā stūrēt. Šāda rīcība ir vieglprātīga un nopietni apdraud dzīvību ikvienam, kas atrodas auto! Turklāt nākamajā brauciena reizē jums nebūs argumentu, lai atteiktu bērnam šo bīstamo spēli.

Sagādā bērna vecumam/svaram/augumam atbilstīgu autokrēsliņu. Pirms iegādes ievāc informāciju par to, kādi krēsliņa parametri sniedz vislielāko drošību. Padomus par autosēdeklīšu izvēli un pareizu piesprādzēšanu meklē  ”mammam.lv/tetiem.lv” sadaļās „Video padomi” un „Bērna drošība”!

Ja tev tiek piedāvāts lietots autokrēsliņš, noskaidro, vai tas kādreiz nav cietis avārijā! Tāds krēsliņš vairs nav drošs, pat ja nesaskati tam vizuālus defektus. Pārbaudi, vai tas nav bojāts arī kā citādi. Piesprādzē autosedeklīti, stingri vadoties pēc lietošanas instrukcijas.

Ja autokrēsliņu vēlies piesprādzēt automašīnas priekšējā sēdeklī, atceries, ka līdz gada vecumam bērnam jāatrodas ar skatu pret braukšanas virzienu!

Problēmu gadījumos mazulim, kura kauli un ķermenis vēl nav pietiekami spēcīgs, tā ir visdrošāk. Ja priekšējā pasažiera vieta ir aprīkota ar gaisa spilvenu un krēsliņu vēlies novietot tieši tur, obligāti noskaidro, kā tavai mašīnai šis spilvens ir atslēdzams, un atslēdz to, pretējā gadījumā tā atvēršanās var nopietni kaitēt bērnam!

Paliktņus autosēdekļu vietā var sākt izmantot, ja bērns sasniedzis 15 kilogramu svaru (tas ir aptuveni no trīsarpus gadiem).

Pārbraucienos nobloķē automašīnas durvis un logus, lai bērns tos nevar patvaļīgi atvērt.

nikns suns

Māci bērnam un ievēro pats – pret svešu suni ir jāizturas piesardzīgi, ar distanci. Pat, ja suņa saimnieks apgalvo, ka šis ir nekaitīgākais radījums pasaulē. Suns ir un paliek dzīvnieks, bet dzīvnieks nav prognozējams!

Pat suņa dauzīšanās, plucinot bikses, rotaļīgi ķerot kājā vai lecot virsū, pēkšņi var pāraugt azartiskā sportā, kad atrasts atbilstoša izmēra cilvēciņš, kas neprot sevi aizsargāt. Tad bieži vien visvairāk cieš bērna galva – sejas daļa vai skalps.

Ja taviem lielākajiem bērniem ir bieži jāiet garām kaimiņmājām, kur ir nikni suņi vai tie brīvi staigā pa pagalmu un nereti tiek laukā no pagalma, labāk izdomā bērniem citu ceļu vai vienojies ar kaimiņiem, kad suņus pieskatīt.

Atceries, ka katram saimniekam viņa četrkājainais mīlulis ir tuvāks par tavu bērnu, viņš sirdī aizstāvēs suņa tiesības! Māci bērnam nevis baidīties, bet izturēties neitrāli un droši.

Ja mazais brauc ar velosipēdu un nez no kurienes pēkšņi izskrien krancis, kas metas bērnam kājās, māci apstāties un mierīgi ar suni parunāties. Ar mazajiem kvekšķiem tā var būt pareizākā taktika.

Ja gar kaimiņa sētu drasē suns vai pie ķēdes allaž redzi neapmierinātu rējēju, māci bērnam nemēdīties un dzīvnieku netracināt. Šādas lietas suns lieliski atceras, kad tiek vaļā!

Kaut vai rotaļas veidā iemāci bērnam nokrist zemē, pievilkt sev klāt kājas un ar rokām apsegt galvu! Brīdī, kad suns skrien virsū, tas ir glābiņš! Sunim šādā pozā esošam cilvēkam īsti nav kur ar zobiem aizķert. Guļot kā pie ceļa pieplakušai bumbai, var pasargāt galvu, seju, vēderu, kājas.

Negadījumi ar dzīvniekiem nebeidzas tikai ar neglītām rētām. Jebkurš nopietnāks suņa uzbrukums traumē tava bērna drošības sajūtu. Šoks pēc dzīvnieka uzbrukuma vai koduma var nopietni iedragāt bērna valodu – vai nu uz laiku, vai uz visu mūžu var palikt trauma, kad tiek raustīta valoda.

Nopietnākais kaitējums – iekožot dzīvnieks var nodot bērnam trakumsērgu. To var iegūt, dzīvnieka siekalām saskaroties ar bērna miesu. Vīruss, kas izraisa trakumsērgu, ietekmē galvas smadzenes un ir nāvējošs. Zāļu pret trakumsērgu nav, tāpēc visus sakostos cilvēkus potē – pat tad, ja suņa īpašnieks uzrāda dokumentus, ka dzīvnieks ir vakcinēts pret trakumsērgu.

svešinieks

Onkulis, kurš, piedāvājot konfektes un citus našķus, aizvilina bērnu, lai to seksuāli izmantotu, nav tikai filmas sižets, kas uz mūsu dzīvi neattiecas. Diemžēl pedofilijas gadījumu, kad svešs vai pat bērnam pazīstams cilvēks viņu seksuāli izmanto, nav retums. Tāpēc par pedofiliju tev ar bērnu ir noteikti jārunā!

Bērna vecumam atbilstošos terminos uzsāc sarunu, kurā izstāsti, ka pasaulē ir arī tādi slikti cilvēki, kas dara pāri bērniem. Paskaidro, ka svešais var izskatīties un izturēties jauki, var būt labi ģērbts vai pat nēsāt uniformu. Viņš var piedāvāt bērna mīļāko šokolādi utt., un tas ir ar mērķi, lai mazais dotos svešajam līdzi. Svarīgākais noteikums, par ko vecākiem ar bērniem jāvienojas, – pirms bērns kaut kur iet viens vai kopā ar pazīstamu vai svešu cilvēku, ir jāpalūdz vecāku atļauja. Jā, arī tad, ja runa ir par pazīstamu personu!

Pētījumi apliecina, ka vairumā seksuālās vardarbības gadījumu bērnus seksuāli izmanto kāds no bērna tuviniekiem vai labi pazīstamiem cilvēkiem -kaimiņš, treneris, ģimenes draugs.

Izspēlē ar bērnu dažādas potenciāli bīstamas situācijas. Piemēram, kāds cilvēks piedāvā saldējumu un aicina līdzi, piedāvā aizvest ar automašīnu. Situāciju rotaļa mazajam palīdzēs justies drošākam un pārliecinātākam.

Māci bērnam atteikties! Pārrunā ar bērnu situāciju piemērus, kurās viņi noteikti drīkst teikt „nē!”, arī tad, ja tas ir pieaugušais vai pat bērna draugs. Māci teikt „nē” skaļi, droši, ar pārliecību, nebaidoties, ka tam sekos sods.

Katrā ģimenē ķermeņa intīmās vietas var tikt sauktas atšķirīgi, svarīgi, lai tās nepaliktu vispār bez vārda, it kā to nemaz nebūtu. Bērnam jāapzinās, ka viņa ķermenis ir kaut kas īpašs, kas pieder tikai un vienīgi viņam, ka nevienam nav tiesību to aizskart neadekvātā veidā vai darīt tam pāri.

Ar bērnu jāpārrunā, kāda ir atšķirība starp labiem un sliktiem pieskārieniem.

Ka labie pieskārieni liek mums smaidīt un ļauj sirsniņai justies iepriecinātai. Piemēram, kad māmiņa tur bērnu klēpī, kad mēs sadodamies ar draugiem rokās. Bet sliktie pieskārieni liek mums noskumt. Tie var būt sāpīgi – kad kāds iesit, rauj aiz matiem, un var nebūt sāpīgi, bet mēs tik un tā jūtamies neērti, slikti. Tas notiek, kad kāds vēlas pieskarties mūsu ķermeņa intīmajām vietām. Tāpēc svarīgi bērnam iemācīt teikt: „Nedari tā, man tas nepatīk!”

Mudini, lai bērns vienmēr tev izstāsta, ja kāds cilvēks ir darījis vai gribējis darīt viņam pāri, un pārliecini, ka viņš nekādā gadījumā tādu rīcību nedrīkst turēt noslēpumā. Bērnu svarīgi iedrošināt, ka vecāki nekad par to uz viņu nedusmosies, gluži otrādi – priecāsies un leposies, ka viņš ir bijis tik drosmīgs, lai par to pastāstītu.

Atpakaļ uz augšu