elve
INFO : +371 67144573 | +371 22313305

Drošība brīvā dabā.

Bernudrosiba.lv / Padomi vecākiem / Drošība brīvā dabā
MAMMAMUN TETIEM LOGOautors: mammamuntetiem.lv
 Konsultējis BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors Aigars Pētersons.
 

RISKI, KAS JĀŅEM VĒRĀ

Drowning slikšana

autors: mammamuntetiem.lv

Ūdens vilina visus bērnus! Ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, lai mazais tajā noslīktu, – bērni slīkst pat peļķēs!

Nekad neatstāj mazuli vannā vienu! Tāpat dzīvojamajās telpās vai dārzā neatstāj uz zemes traukus (spaiņus, bļodas u.c.), kas ir piepildīti ar ūdeni, piemēram, lietusūdens mucas! Uzraugi visas ūdenstilpnes, pie kurām atrodaties, – grāvi, aku u.c.

Ja jums ir piemājas dīķis, baseins, norobežojiet to ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Esot pie dabīgām ūdenskrātuvēm, neizlaid mazuli no redzesloka! Ja viņu uz brīdi atstāj, lūdz vienam no klātesošajiem palikt par atbildīgo – nevis uzsauc visiem, lai pieskata, bet uzrunā konkrētu personu.

Kamēr pieaugušais peld, otram pieaugušajam (!) bērns jāuzrauga! Ja peldas abi vienlaikus, mazā slīkšanu var nepamanīt, jo slīkstot cilvēks nespēj kliegt -viņam trūkst elpas, mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī viņš krampjaini kampj gaisu. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās!

Jau kopš agrīna vecuma māci savai atvasei peldēt un attīsti iemaņas, kādas nepieciešamas, atrodoties ūdenī. Skaidro bērnam, ka viņš viens pie ūdenstilpnēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi un nirt tajās nedrīkst!

Identify-Insect-Bites-Step-1

autors: mammamuntetiem.lv

• Ja iekož kāds dzīvnieks (kaut vai pele), pastāv risks inficēties ar trakumsērgu. Tāpēc vienmēr pēc traumas, kas gūta no dzīvnieka, atrādi brūci ārstam! Ja tā ir maza – nomazgā ar ziepēm un ūdeni, pārsien, un dodieties uz slimnīcu.

• Kukaiņu kodumu riska grupā ir alerģiski bērni. Vienam mazulim no bites koduma var nebūt nekādu seku, citam tas ir ļoti bīstami. Alerģisku bērnu pasargāšanai ieteicams logiem likt priekšā sietiņu, sargāt mazuļa ratiņus. Māci bērnam: ja viņš istabā redz lapseni, biti vai irsi, uzreiz jāiet ārā no telpas un jāsauc palīgā pieaugušais.

• Ja insekts iekodis sejas, kakla apvidū vai mutē, jebkuram bērnam un pieaugušajam iespējama elpceļu nosprostošanās un smakšana tūskas dēļ! Šādās situācijās nekavējoties izsauc ātro medicīnisko palīdzību, dod cietušajam sūkāt ledu vai dzert maziem malkiem aukstu dzeramo, dzesē kaklu no ārpuses.

• Ļoti bīstams ir irsis! Tā indes deva ir milzīga. Un visbīstamāk, ja irsis iekož sejā, galvā vai mutē.

• Ja piesūkusies ērce, pēc iespējas ātrāk to izvelc. Ja nespēj to labi satvert, izvilkšanai izmanto diega cilpu vai pinceti. Nesaspied ērci! Lai ērci izvilktu, neko nelej tai virsū – nedz eļļu, nedz citas vielas, par kurām dzirdēts, ka tad šis kukainis pats izlīdīs. To, vai ērce pārnēsā encefalītu vai Laimas slimību, var noteikt pārbaudēs. Taču, pat ja tās tiek konstatētas, tas nenozīmē, ka slimības bērnam patiešām ir nodotas. Ja mazais nav vakcinēts, vecāku uzdevums ir pēc trim četrām nedēļām pavērot koduma vietu – vai tai apkārt neveidojas apsārtums un vai bērnam neparādās temperatūra. Ja mani kādas izmaiņas, nekavējoties sazinies ar ārstu.

• Ja bērnam iekož čūska, steidzieties uz slimnīcu vai izsauc ātro medicīnisko palīdzību. Čūskas koduma vietu neaiztiec! Neliec žņaugu vai pārsējus, nesūc indi ar muti, negriez, citiem vārdiem – nedari neko, bet gaidi ārsta palīdzību. Uzmani, lai savainotā roka/kāja pēc iespējas atrastos miera stāvoklī.

• Ja dodaties sēņot, ogot vai vienkārši staigāt pa mežu, jāveic drošības pasākumi, lai pasargātos no čūskām, – kājās jāuzvelk gumijas zābaki un biezas garās bikses! Latvijā ir tikai trīs čūsku sugas: odze, zalktis, gludenā čūska. Ir arī glodene, taču tā vairāk ir kā ķirzaka. Indīga ir tikai odze, savukārt gludenā čūska, kas sastopama retāk, nav indīga, bet ir agresīva. Lai iemācītos atšķirt šīs čūskas, portālā “www.mammamuntetiem.lv” izlasi rakstu “Cik bīstamas ir Latviajs čūskas”.

Augustā, kad čūskām rodas bērni, tās ir īpaši agresīvas un indīgas. Sausās vasarās čūsku inde ir toksiskāka. Pieredzē dalās ārsts Aigars Pētersons: „Kad meitai bija 10 gadu, viņai Slīteres rezervātā kājā iekoda odze – mēs vienkārši gājām garām cinītim, uz kura čūska gulēja. Tas bija augustā. Iekoda tieši virs zābaka. Pašu čūsku neredzējām, bet kodumu var atpazīt pēc diviem punktiņiem un asins piles. Pēc pāris minūtēm parādījās zilums; kamēr tikām līdz Rīgai, zilums jau bija vīrieša dūres lielumā, meitenei parādījās samaņas traucējumi, nesaprata, kur braucam.”

670px-Identify-Common-Poisonous-Berries-in-North-America-Step-2

autors: mammamuntetiem.lv

Nav iespējams bērnam iemācīt atpazīt visus dabā sastopamos indīgos augus, tāpēc, sākoties siltajai sezonai, atkal un atkal pārrunājiet, ka nepazīstamas ogas un augus bez vecāku ziņas nogaršot nedrīkst! Tos pat nedrīkst aiztikt ar rokām, piemēram, košās, gleznainās mušmires. Viens no indīgākajiem augiem, kas pastāv Latvijas dabā, ir velnarutks. Tā iegarenās saknes saldā un pētersīļiem līdzīgā garša pievilina bērnus, bet pēc šā auga apēšanas var iestāties nāve!

670px-Feed-a-Baby-Bird-Step-14Bullet2

autors: mammamuntetiem.lv

Mazais var būt pilnīgi pliks, taču siltajā sezonā cepurei ir jābūt galvā -

gan zīdainim, gan lieliem bērniem. Apģērbam, arī cepurei, ir jābūt gaišam, jo tumšais sauli pievelk pastiprināti. Nepieciešamas arī saulesbrilles, un uz ķermeņa jāziež saules aizsargkrēms, kam ir ultravioleto (UV) staru filtrs. Uzmanies! Jebkurš krēms nederēs, jo ir tādi taukainie krēmi, kas sauli tieši pastiprināti pievelk!

Jākontrolē laika daudzums, ko bērns pavada ārā, un atrašanās vieta – jāmeklē patvērums ēnainās vietās. Bērniem āda ir ļoti, ļoti maiga, tāpēc zīdaini tiešos saules staros – īpaši viskarstākajā diennakts laikā no pulksten 10 līdz 16 -atstāt nedrīkst! Dažkārt mammas cenšas zīdaiņus sauļot, taču to darīt nevajag – bērns tāpat kļūst brūns, jo UV stari „apliecas”, proti, mazulis iesauļojas, pat atrazdamies ēnā. Profesors Aigars Pētersons: „Citreiz skatāmies – gadu vecs mazulis dzīvojas saulē bez cepures… Vai – stacionārā ieved saulē nocepinātu mazuli, kurš nereti ir jāliek reanimācijā. Te pat jādomā, cik kuram vecākam augsts intelekts.”

Lielā karstuma dēļ bērns var atteikties no ēdiena, taču galvenais ir – jāuzņem daudz šķidruma, precīzāk, negāzēts (!) ūdens. Ļoti karstā laikā tīru ūdeni istabas temperatūrā no krūzītes vai ar karotīti jāpiedāvā arī zīdainim, kas pārtiek tikai no mammas piena.

Pārkaršanas pazīmes bērnam ir līdzīgas kā pieaugušajiem: miegainība, apātiskums, galvassāpes, temperatūra, nevēlēšanās ne ēst, ne dzert vai gluži pretēji – lielas slāpes. Mazais var kļūt arī čīkstulīgs. Smagākos gadījumos var būt krampji un samaņas zudums.

Ja bērns ir pārkarsis, novieto viņu vēsā telpā vai ēnā. Atģērb un ar vēsu ūdeni mitrini pieri, kaklu, krūtis, ar mitru, vēsu dvielīti var nobraucīt visu ķermeni. Noteikti dod padzerties negāzētu ūdeni! Izmēri temperatūru. Vēdini, mākslīgi radot gaisa plūsmu. Ja bērna pašsajūta pusstundas laikā neuzlabojas, sazinies ar ārstu!

670px-Treat-Frostbite-Step-5

autors: mammamuntetiem.lv

Visjutīgākie pret siltuma zudumu ir bērni, tāpēc, dodoties ārā, ļoti būtiska ir mazuļa pareiza apģērbšana. Aukstā laikā mazos vislabāk ģērbt kārtām -elpojošās drēbēs, kas nav cieši piegulošas un ko pamazām var novilkt, ja bērnam kļuvis par karstu. Gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt siltus apavus (tādus, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas, sintētikas nav ieteicamas), kā arī cepuri un šalli. Vēlamāk vilkt dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstainie cimdi. Jāizvēlas mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes.

To, vai bērnam ir silti vai auksti, nosaka nevis pēc viņa deguna, bet pēc muguriņas, pataustot aiz apkaklītes! Drebuļi ir pirmā pazīme, kas liecina, ka ķermenis zaudē siltumu, – neignorējiet to, dodieties iekštelpās sasildīties.

Uzmanīgi ar pārbraucieniem ragavās! Vizināšanās ar ragavām uz kalniņa ir viena lieta – bērns kustas, pats skrien kalnā augšā -, bet cita lieta ir izmantot ragavas kā pārvietošanās līdzekļi ielās. Nekustīgi sēžot, kad ārā ir mīnus pieci līdz desmit grādi, mazais pusstundas laikā var nosalt!

Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus. Kad ziema iestājas ātri, dažkārt vecāki nenoreaģē un palaiž bērnus ikdienas gaitās, ģērbtus gumijas zābakos. Tādējādi viens un divi var iegūt pirkstu apsaldējumus! Bērniem tipisks apsaldējums – ceļgali. Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas, audiem sasalstot  un  apsaldējumam  kļūstot dziļākam, samazinās. Smagākos apsaldējumu gadījumos var iestāties neatgriezeniski audu bojājumi un atmiršana.

9680ce661011df10a5936ce0934759b9

autors: mammamuntetiem.lv

Siltajā sezonā atpūta lielākoties notiek ārpus mājas, un populāra pikniku sastāvdaļa ir grils. Atcerieties pēc grila iekurināšanas degmaisījumu novietot bērnam nepieejamā vietā! Bieži pieaugušajiem neienāk prātā, ka divgad-niekam trīsgadniekam šī pudele varētu šķist interesanta, bet tā tas ir! Ja degmaisījumu iedzer, elpošanas ceļi tiek neglābjami bojāti – par regulārām slimībām visu dzīvi kļūst plaušu karsonis, bronhīts u.tml.

Izstāsti bērnam, ka zibens uzliesmojums ir elektrības šautra, attiecīgi – ļoti bīstams! Zibens trieciena traumas ir apdegumi, kaulu lūzumi, nervu sistēmas bojājumi, sirdsdarbības apstāšanās. Par laimi, letāli iznākumi cilvēka saskarē ar zibeni ir reti, izdzīvo aptuveni 80% cietušo.

Ja pērkona negaiss pārsteidz brīvā dabā, meklējiet patvērumu automašīnā -ja zibens trāpīs tajā, riepas elektrību nevadīs. Ņem vērā: zibens spēriens var notikt vēl stundu pēc negaisa, attiecīgi arī šajā laikā nedrīkst nedz skriet, nedz peldēties! Nav patiesība, ka zibens divas reizes vienā vietā neiespers!

Atpakaļ uz augšu