Bērni pēc savas dabas ir ziņkārīgi un impulsīvi. Viņi dzīvo šajā brīdī, nedomājot par sekām, kas var rasties no viņu rīcības. Šī īpašība, lai gan dabiska bērna attīstībai, bieži vien rada bīstamas situācijas ikdienas dzīvē.

Tipiski piemēri no ikdienas

Virtuvē: Mazs bērns stiepj roku pēc karsta pannas roktura vai mēģina aizsniegt plīts pogas. Vecāki bieži domā, ka viņi paspēs reaģēt, bet bērni ir ātrāki, nekā mēs iedomājamies.

Vannas istabā: Bērni mīl ūdeni, bet nesaprot, cik bīstami var būt slideni grīdas vai elektriskie ierīces netālu no ūdens. Daudzreiz bērni atstāj iekārtas ieslēgtas vai noslīd vannā.

Dzīvojamā istabā: Smagie mēbeļi, nenostiprināti televizori vai plaukti var krist virsū, ja bērns mēģina uz tiem uzkāpt. Mazās detaļas no rotaļlietām nonāk mutē ātrāk, nekā vecāki paspēj pamanīt.

Ārpus mājas: Bērni bieži aizmirst par drošību, redzot interesantu rotaļu laukumu vai dzīvnieku. Viņi var skriet uz ielas, neapskatīties, vai rāpties uz bīstamām konstrukcijām.

Kāpēc tā notiek?

Bērnu smadzenes vēl nav pilnībā attīstījušās. Prefrontālā garoza, kas atbild par lēmumu pieņemšanu un risku novērtēšanu, nobries tikai pusaudžu gados. Tāpēc bērni:

• Nespēj prognozēt savas rīcības sekas
• Reaģē impulsīvi uz stimuliem
• Neuztver briesmas, kas pieaugušajiem šķiet acīmredzamas
• Viegli aizraujas ar spēlēm, aizmirstot par apkārtējo vidi

Kā vecāki var palīdzēt?

Uzraudzība ir svarīgākā, bet ne vienīgā metode. Bērniem jāmāca drošības noteikumi ar pacietību un atkārtošanu. Praktisks piemērs: nevis tikai aizliegt pieskarties plītij, bet parādīt, kā sajūt siltumu, tuvinot roku, un izskaidrot, kāpēc tas ir bīstami.

Mājas vides pielāgošana bērna vecumam ir tikpat svarīga. Drošības slēdži, stūru aizsargi, mēbeļu nostiprināšana pie sienas – šīs vienkāršās darbības var novērst nopietnas traumas.

Regulāra saruna par drošību palīdz bērniem pakāpeniski apgūt šīs prasmes. Svarīgi atmināties – bērns nevar būt pieaugušais, un viņa uzvedība vienmēr būs atbilstoša vecumam.